pieāķēt
pieāķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieāķēju | pieāķējam | pieāķēju | pieāķējām | pieāķēšu | pieāķēsim |
| 2. pers. | pieāķē | pieāķējat | pieāķēji | pieāķējāt | pieāķēsi | pieāķēsiet, pieāķēsit |
| 3. pers. | pieāķē | pieāķēja | pieāķēs | |||
Pavēles izteiksme: pieāķē (vsk. 2. pers.), pieāķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieāķējot (tag.), pieāķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieāķētu
Vajadzības izteiksme: jāpieāķē
Āķējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Galvenais, ka ķivere galvā, sevi var pie sevis pieāķēt.
- Vienīgi Arita – augstāk pie laivas ķēdes pieāķēja savu sarkano peldkostīmu.
- Izskatījās, ka motocikls ir pieāķēts pie viena no tiem.
- Viņš pārbaudīja eļļu pikapam, pie kura bija pieāķēts treilers ar lopiem.
- Jau ezermalā pie siksnas tiek pieāķēta ūdens pudele, barība, igvāts.