pieairēt
pieairēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieairēju | pieairējam | pieairēju | pieairējām | pieairēšu | pieairēsim |
| 2. pers. | pieairē | pieairējat | pieairēji | pieairējāt | pieairēsi | pieairēsiet, pieairēsit |
| 3. pers. | pieairē | pieairēja | pieairēs | |||
Pavēles izteiksme: pieairē (vsk. 2. pers.), pieairējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieairējot (tag.), pieairēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieairētu
Vajadzības izteiksme: jāpieairē
1.Airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
1.1.intransitīvs Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Eklērs pieairēja tuvāk klints plāksnei.
- Puiši, lai ātrāk tiktu uz priekšu, pieairēja, bet meitenes sauļodamās ļāvās straumei.
- Straume mūs nes, atliek tikai dažbrīd pieairēt.
- Pie pirmā kontrolpunkta, kas atrodas uz pirmās, ar retiem nelieliem kokiem un zāli apaugušās salas pieairējam dzeltenīgi iesārtā saules gaismā, jau ne vairs pēdējie.
- Pieairējuši tuvāk, Drebulis un viņa puiši pārkāra pār laivas malu salmu maisus, lai borts neskrāpētos pret akmens krastu; to visu viņi bija izdomājuši jau pirms nedēļas.