uzlikt
Lietojuma biežums :
uzlikt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Liekot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
Stabili vārdu savienojumiUzlikt galdā. Uzlikt uz āķa (arī uz makšķeres).
1.1.Liekot, maucot, sienot u. tml. novietot (ko, piemēram, cepuri, apaušus, apsēju) virsū (uz ķermeņa, tā daļas).
1.2.Novietot (ķermeņa daļu, piemēram, roku, kāju) virsū (uz kā, kam).
1.3.Uzziest, uzklāt (uz kā, kam).
2.Novietot, nostiprināt (ko, piemēram, mehānisma dalu) noteiktā stāvokli virsū (uz kā, kam, arī kur); piestiprināt (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur).
Stabili vārdu savienojumiUzlikt (kādam) pieminekli, plāksni, kapakmeni.
2.1.Novietot (trauku ar ko) silt, vārīties (parasti uz plīts); novietot (ko traukā) silt, vārīties (parasti uz plīts).
2.2.Liekot, piestiprinot (ko) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu).
Stabili vārdu savienojumiUzlikt jumtu.
3.Noteikt ar lēmumu, likumu (piemēram, nodevas, nomas maksu, darba apjomu, veicamo pienākumu); noteikt ar lēmumu, tiesas spriedumu (sodu, arestu).
Stabili vārdu savienojumiUzlikt muitu. Uzlikt veto.
3.1.Iecelt, norīkot amatā (parasti uz kuģa).
4.Atveidot rakstiski, grafiski u. tml. (piemēram, diakritisku zīmi uz kā), izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā).
4.1.Uzrakstīt, uzgleznot, uzzīmēt u. tml. (uz kā).
Stabili vārdu savienojumiUzlikt (arī izlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas).
Avoti: LLVV, JV
Korpusa piemēri