uzlīgot1
uzlīgot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzlīgoju | uzlīgojam | uzlīgoju | uzlīgojām | uzlīgošu | uzlīgosim |
| 2. pers. | uzlīgo | uzlīgojat | uzlīgoji | uzlīgojāt | uzlīgosi | uzlīgosiet, uzlīgosit |
| 3. pers. | uzlīgo | uzlīgoja | uzlīgos | |||
Pavēles izteiksme: uzlīgo (vsk. 2. pers.), uzlīgojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzlīgojot (tag.), uzlīgošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzlīgotu
Vajadzības izteiksme: jāuzlīgo
Līgojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līgojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- visaugstāk saule uzlīgo
- Tas bija gads , kad Milas vienaudži padsavienībā ar asarām acīs skatījās , kā debesīs uzlīgo Miška Oļimpiskij , tātad 1980
- Lai jāņtārpiņš spīdot Nomodā būtu, Kad savu kroni tu Uzlīgotu!
- Uzlīgo pilnā vēzienā,
- Tāpat arī klusāk un maigāk uzlīgo " Fiat 500x", " Jeep Renegade" tehniskais radinieks, pats " Renegade" un citi...