nostiept
Lietojuma biežums :
nostiept 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Stiepjot izvirzīt garumā tā, ka kļūst taisns, tiek saspriegts.
1.1.Stiepjot izvirzīt garumā un piestiprināt, parasti abus galus; stiepjot izvirzīt garumā gar (ko), pār (ko).
1.2.Būt piestiprinātam tā, ka izpleš (ko) stingri.
1.3.pārnestā nozīmē Izveidot taisnā virzienā (piemēram, ceļu).
2.Izstiepjot pāri, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
3.Pilnīgi iztaisnot (parasti kājas, rokas).
3.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) izstiepjas uz leju (piemēram, par ko smagu).
3.2.pārnestā nozīmē Būt par cēloni tam, ka tiek pārpūlētas (rokas) — par smagu nesamo.
5.Ar pūlēm nonest.
6.sarunvaloda Nogāzt (kādu), parasti guļus.
Stabili vārdu savienojumiNostiept ceļos (arī uz ceļiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri