vainadziņš
vainadziņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vainadziņš | vainadziņi |
| Ģen. | vainadziņa | vainadziņu |
| Dat. | vainadziņam | vainadziņiem |
| Akuz. | vainadziņu | vainadziņus |
| Lok. | vainadziņā | vainadziņos |
1.Dem. → vainags.
2.joma: anatomija Ar emalju klātā zoba daļa; zoba kronis.
3.joma: botānika Ragveida, zvīņveida vai matiņveida izaugumi uz vainaglapas plātnītes un nadziņa vai pie vainaga apmales pārejas stobriņā; raksturīgs neļķu un skarblapju dzimtā.
Avoti: LLVV, Augi
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Laima saka uz bārenes: - Vij, bārene, vainadziņu!
- - Ei, Laimiņ, licējiņ, Kas ņems manu vainadziņu?
- Oriģinalitāti radīs vainadziņā iesēdināts putniņš, kas katram viesim liks pasmaidīt.
- Arta Slica ir uzaugusi starp tautas tērpiem, pastalām, vainadziņiem.
- Pirms daudziem gadiem ziemā pārdevu tirgū vainadziņus, tos pirka maz.