izkaļķot
izkaļķot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izkaļķoju | izkaļķojam | izkaļķoju | izkaļķojām | izkaļķošu | izkaļķosim |
| 2. pers. | izkaļķo | izkaļķojat | izkaļķoji | izkaļķojāt | izkaļķosi | izkaļķosiet, izkaļķosit |
| 3. pers. | izkaļķo | izkaļķoja | izkaļķos | |||
Pavēles izteiksme: izkaļķo (vsk. 2. pers.), izkaļķojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izkaļķojot (tag.), izkaļķošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izkaļķotu
Vajadzības izteiksme: jāizkaļķo
Pārklāt (kā) iekšpusi ar kaļķiem.
Avoti: LLVV