izkaļķot
izkaļķot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izkaļķoju | izkaļķojam | izkaļķoju | izkaļķojām | izkaļķošu | izkaļķosim |
2. pers. | izkaļķo | izkaļķojat | izkaļķoji | izkaļķojāt | izkaļķosi | izkaļķosiet, izkaļķosit |
3. pers. | izkaļķo | izkaļķoja | izkaļķos |
Pavēles izteiksme: izkaļķo (vsk. 2. pers.), izkaļķojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izkaļķojot (tag.), izkaļķošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izkaļķotu
Vajadzības izteiksme: jāizkaļķo
Pārklāt (kā) iekšpusi ar kaļķiem.
Avoti: LLVV