pieburāt
pieburāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieburāju | pieburājam | pieburāju | pieburājām | pieburāšu | pieburāsim |
| 2. pers. | pieburā | pieburājat | pieburāji | pieburājāt | pieburāsi | pieburāsiet, pieburāsit |
| 3. pers. | pieburā | pieburāja | pieburās | |||
Pavēles izteiksme: pieburā (vsk. 2. pers.), pieburājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieburājot (tag.), pieburāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieburātu
Vajadzības izteiksme: jāpieburā
1.Burājot piebraukt (burukuģi, burulaivu u. tml. pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
1.1.intransitīvs Burājot piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Avoti: LLVV