piebungot
piebungot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piebungoju | piebungojam | piebungoju | piebungojām | piebungošu | piebungosim |
| 2. pers. | piebungo | piebungojat | piebungoji | piebungojāt | piebungosi | piebungosiet, piebungosit |
| 3. pers. | piebungo | piebungoja | piebungos | |||
Pavēles izteiksme: piebungo (vsk. 2. pers.), piebungojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piebungojot (tag.), piebungošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piebungotu
Vajadzības izteiksme: jāpiebungo
Skaļi pieklauvēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Koki un krūmi stāvēs nekustīgi, un ne jau zars būs piebungojis pie Jūsu rūts.
- Apjuku un centos to izskaidrot Dančenko, bet viņš brīnījās par manu sīkumainību un, ar pirkstu piebungodams pie papīra, aizkaitināti noteica, lai beidzu ākstīties.
- Tehnoloģija ir vienkārša – ar knābīti piebungo pie stropa sienas, bites nāk laukā lūkoties un zīlītei medījums rokā.
- Un viņš piebungoja pie mājeles durvīm ar savu balto dūrīti.
- Tehnoloģija ir vienkārša - ar knābīti piebungo pie stropa sienas, bites nāk laukā lūkoties un zīlītei medījums rokā.