Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
piedzīt2
piedzīt [piedzīt] 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
Dzīstot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri