piedzīt2
piedzīt [piedzīt] 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piedzīstu | piedzīstam | piedziju | piedzijām | piedzīšu | piedzīsim |
| 2. pers. | piedzīsti | piedzīstat | piedziji | piedzijāt | piedzīsi | piedzīsiet, piedzīsit |
| 3. pers. | piedzīst | piedzija | piedzīs | |||
Pavēles izteiksme: piedzīsti (vsk. 2. pers.), piedzīstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piedzīstot (tag.), piedzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piedzītu
Vajadzības izteiksme: jāpiedzīst
Dzīstot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 6.5. normatīvo aktu, pamatojoties uz kuru no personas piedzenami izdevumi;
- 4.6. informācija par parāda apmēru un no parādnieka piedzīto līdzekļu apmēru;
- Pārējos zaudējumus cietušie piedzen no hidrotehnisko būvju valdītāja vispārējā civiltiesiskā kārtībā.
- Vahšteins informēja, ka tiesu izpildītājiem izdevies piedzīt tikai 5000 latu.
- Ir sākti kriminālprocesi, VSAA kā piedzenamos zaudējumus pieteikusi 270 000 latu.