noaugt
noaugt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noaugu | noaugam | noaugu | noaugām | noaugšu | noaugsim |
| 2. pers. | noaudz | noaugat | noaugi | noaugāt | noaugsi | noaugsiet, noaugsit |
| 3. pers. | noaug | noauga | noaugs | |||
Pavēles izteiksme: noaudz (vsk. 2. pers.), noaudziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noaugot (tag.), noaugšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noaugtu
Vajadzības izteiksme: jānoaug
1.parasti formā: trešā persona Pārklāties (ar augošiem augiem, to daļām) – piemēram, par vietu, citiem augiem.
1.1.Kļūt tādam, ko augot un viļoties pārklāj (augi).
2.Pārklāties ar (parasti nekoptu) bārdu, matiem; kļūt tādam, kam ir (parasti nekopta) bārda, mati.
2.1.Pārklāties ar (parasti garu, pinkainu) apmatojumu, apspalvojumu.
3.parasti formā: trešā persona Izaugt, parasti labi, skaisti, tā, kā vajag (par augiem).
3.1.Izaugt, saaugt (gar ko, kur, parasti cieši citam pie cita) – par augiem.
3.2.Izaugt (parasti uz leju, līdz zemei) – par auga daļu, parasti zaru.
4.parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Izaugt, izveidoties ar labi, skaisti, spēcīgi attīstītu augumu.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikai iet, iet pa zāles noauguša milzu veca kalna muguru.
- Viņš ir samiegojies un noaudzis ar bārdu, tērpts svītrainos rītasvārkos.
- Pie neliela, mētrām noauguša paugura viņš pieliecās un acumirklī pazuda.
- Pretēji plānotajam tās trāpīja biezi kokiem noaugušās Lihtenšteinas Banveldes mežā.
- Šķietami mežonīgi ūdeņi, ko ieskauj leknām niedrēm noauguši krasti.