noaudzināt
noaudzināt apvidvārds
Audzināt kādu (parasti ilgāku) laiku, līdz sasniedz noteiktu vecumu.
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēl pagājušajā nedēļā pirmdienas treniņā “ Burtnieku” mājās viņš labi pamatīgi noaudzinājis audzēkņus.
- Ivetas mērķis – noaudzināt vai pamācīt Mārtiņu?
- Saprotu, ka tas ir tikai bērns, kuram pietrūkst uzmanības, turklāt – es tāpat nespēju viņu noaudzināt.
- Mani noaudzināja par mutes palaišanu, un varēju iet,” savu pirmo tikšanos ar čeku atminas A. Millers.
- Ir tādi, kas nav vienaldzīgi, un bērns jau ir noaudzināts mājās un izskaidrota lietas būtība, bet ir arī otra daļa, kuriem tas nešķiet būtisks pārkāpums, ja bērns ir bijis alkohola reibuma.