bizenīca
bizenīca sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bizenīca | bizenīcas |
| Ģen. | bizenīcas | bizenīcu |
| Dat. | bizenīcai | bizenīcām |
| Akuz. | bizenīcu | bizenīcas |
| Lok. | bizenīcā | bizenīcās |
1.Kustīga, veikla sieviete, meitene vai dzīvnieks (piemēram, govs).
2.Apsējību biezputra, ko vārīja no miežu putraimiem ar cūkas gurna gabalu, pie kura klāt ir aste.
Avoti: MiV