piekārtot
Lietojuma biežums :
piekārtot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Kārtojot novērst (piemēram, telpā, apģērbā) nekārtību (parasti nelielu).
2.Noteiktā veidā, secībā pielikt, piestiprināt (pie kā, kam klāt).
2.1.Pielikt, piestiprināt (ko) tā, lai (tas) būtu lietošanas kārtībā.
3.Mazliet pārkārtot, mainīt vietām (ko).
3.1.Pakļaut (kā, piemēram, mākslas darba, sastāvdaļas, elementus) noteiktai iecerei, mērķim, sistēmai.
4.joma: poligrāfija Pirms iespiešanas izlīdzināt augstākās un zemākās daļas (salikumā), lai iespiedums būtu vienmērīgs.
5.jomas: loģika, matemātika Pēc noteiktām kārtulām pievienot (kam jaunu vienību, sastāvdaļu u. tml.).
6.joma: valodniecība Saistīt (divas valodas vienības, parasti salikta teikuma daļas) bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri