piekasīgs
piekasīgs īpašības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | piekasīgs | piekasīgi |
| Ģen. | piekasīga | piekasīgu |
| Dat. | piekasīgam | piekasīgiem |
| Akuz. | piekasīgu | piekasīgus |
| Lok. | piekasīgā | piekasīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| piekasīga | piekasīgas |
| piekasīgas | piekasīgu |
| piekasīgai | piekasīgām |
| piekasīgu | piekasīgas |
| piekasīgā | piekasīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | piekasīgais | piekasīgie |
| Ģen. | piekasīgā | piekasīgo |
| Dat. | piekasīgajam | piekasīgajiem |
| Akuz. | piekasīgo | piekasīgos |
| Lok. | piekasīgajā | piekasīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| piekasīgā | piekasīgās |
| piekasīgās | piekasīgo |
| piekasīgajai | piekasīgajām |
| piekasīgo | piekasīgās |
| piekasīgajā | piekasīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
piekasīgi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
piekasīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | piekasīgums | piekasīgumi |
| Ģen. | piekasīguma | piekasīgumu |
| Dat. | piekasīgumam | piekasīgumiem |
| Akuz. | piekasīgumu | piekasīgumus |
| Lok. | piekasīgumā | piekasīgumos |
1.Tāds, kas mēdz saskatīt sīkas kļūdas, trūkumus un norādīt uz tiem; tāds, kas izraisa strīdu.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Tas gan jāsaka, ka ļaudis kļuvuši sīkumaināki, piekasīgāki.
- Viņam jau bija apnikusi piekasīgā un neuzticības pilnā amerikāņa uzvedība.
- Manā dienesta biogrāfijā pats piekasīgākais okšķeris nesameklēs pašu niecīgāko traipu.
- – no bērza galotnes atbildēja līksma un mazliet piekasīga balss.
- Es jūs pazīstu, jo visu mūžu esmu noņēmies ar piekasīgiem klientiem.