iesūnot
iesūnot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iesūnoju | iesūnojam | iesūnoju | iesūnojām | iesūnošu | iesūnosim |
| 2. pers. | iesūno | iesūnojat | iesūnoji | iesūnojāt | iesūnosi | iesūnosiet, iesūnosit |
| 3. pers. | iesūno | iesūnoja | iesūnos | |||
Pavēles izteiksme: iesūno (vsk. 2. pers.), iesūnojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iesūnojot (tag.), iesūnošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iesūnotu
Vajadzības izteiksme: jāiesūno
1.Kļūt pasīvam, bez radošas ierosmes, bez intereses par sabiedrības dzīvi.
1.1.parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Novecojies.
2.parasti formā: trešā persona; lieto: pareti Mazliet, arī vietumis pārklāties ar sūnu; ieaugt sūnas.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā ka neiesūnojiet un esiet pavāri un griezēji un tad jau tiksimies.
- Bet viņi esot “ iesūnojuši” un prom braukt nedomā.
- Sāku “ iesūnot” un nevaru savienot abus darbus.”
- Jo ir tāda sajūta, ka sāk iesūnot kaut kas.
- Arī pedagogi nedrīkst « iesūnot», tāpēc nepieciešama pieredzes apmaiņa.