apkaļķoties
apkaļķoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apkaļķojos | apkaļķojamies | apkaļķojos | apkaļķojāmies | apkaļķošos | apkaļķosimies |
| 2. pers. | apkaļķojies | apkaļķojaties | apkaļķojies | apkaļķojāties | apkaļķosies | apkaļķosieties, apkaļķosities |
| 3. pers. | apkaļķojas | apkaļķojās | apkaļķosies | |||
Pavēles izteiksme: apkaļķojies (vsk. 2. pers.), apkaļķojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apkaļķojoties (tag.), apkaļķošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apkaļķotos
Vajadzības izteiksme: jāapkaļķojas
Tikt pārklātam vai apņemtam ar kaļķu kārtu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirms riesta ragi nocietē, apkaļķojas un stirnu buks pret koku norīvē samtaino ragu ādu.
- Caurums Ārijas plaušās pats no sevis apkaļķojies.
- "Strūklakas tērauda daļas ir apkaļķojušās.
- Apkaļķojušās smadzenes, – es atbildēju.
- Lai neapkaļķotos asinsvadi.