pieplūst
Lietojuma biežums :
pieplūst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Plūstot (kam), tikt piepildītam, pārklātam (ar to).
1.1.Plūstot nokļūt, ievirzīties (kādā sistēmā), parasti, nodrošinot tās darbību, funkcijas.
2.parasti formā: trešā persona Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (parasti, gaisma, skaņa, smarža).
3.Tikt piepildītam, aizņemtam (ar, parasti daudziem, cilvēkiem).
3.1.Iestāties (piemēram, kādā organizācijā), piedalīties, iesaistīties (kādā pasākumā) — par lielāku daudzumu cilvēku.
4.parasti formā: trešā persona Plūstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) — par šķidrumu, gāzi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri