pieplūkt
pieplūkt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieplūcu | pieplūcam | pieplūcu | pieplūcām | pieplūkšu | pieplūksim |
| 2. pers. | pieplūc | pieplūcat | pieplūci | pieplūcāt | pieplūksi | pieplūksiet, pieplūksit |
| 3. pers. | pieplūc | pieplūca | pieplūks | |||
Pavēles izteiksme: pieplūc (vsk. 2. pers.), pieplūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieplūcot (tag.), pieplūkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieplūktu
Vajadzības izteiksme: jāpieplūc
1.Plūcot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
1.1.Plūcot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
2.Plūcot papildināt (kā daudzumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad tētis prom, pošamies uz dārzu pieplūkt tēta gladiolai klāt vēl saujiņu ziedu un kopā ar ziediem uz mūsu galda parādās kāds ciemiņš!
- Paradīzē apbēra mūs ar pašceptiem saldumiem un ļāva pieplūkt pilnus klēpjus lauru lapām
- Zāļu dienā pieplūktas pleikšķenes ar visiem kātiem vā rāmas un dodamas lopiem , kad ap pūsts vēders
- Par to brīdi , kad parādījās zālīte , mēs no sirds priecājāmies , vismaz to varēja pieplūkt pilnu vēderu
- Jauno nātru lapiņas 0,5kg jeb pieplūkta pilna bļodu