piepļaut
piepļaut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | piepļauju | piepļaujam | piepļāvu | piepļāvām | piepļaušu | piepļausim |
2. pers. | piepļauj | piepļaujat | piepļāvi | piepļāvāt | piepļausi | piepļausiet, piepļausit |
3. pers. | piepļauj | piepļāva | piepļaus |
Pavēles izteiksme: piepļauj (vsk. 2. pers.), piepļaujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piepļaujot (tag.), piepļaušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piepļautu
Vajadzības izteiksme: jāpiepļauj
1.Pļaujot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
1.1.Pļaujot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, transportlīdzekli).
2.Pļaujot papildināt (kā daudzumu).
3.Nopļaut papildus (kādu platību).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es piepļauju klāt zāli.
- Es tev lūdzu , bāleliņ , Piepļauj zaļa āboliņa
- Ilze atzīst, ka patiesi ģimene visu vasaru ir veiksmīgi pavadījusi bez zāles pļaušanas ar stumjamo zāles pļāvēju, vienīgi ar akumulatoru trimmeri nepieciešams piepļaut zāli grāvjos.
- Ja tas nav parks ar gludiem zālājiem, tad braucamie pļāvēji tāpat atstātu tik daudz visādas piepļaujamas malas, grāvjus utt. Plus vēl ar braucamajiem gluži uz apmales neuzlēksi.
- Kaimiņi nāks skatīties, kā viņa rauj, ka pat zirgam piepļauj!?