gruntēt | Tēzaurs

gruntēt

gruntēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

Noklāt ar speciālu vielu maisījumu (gleznas audeklu, krāsojamo priekšmetu), lai (tajā) neiesūktos krāsas.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri