gruntnieks
gruntnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gruntnieks | gruntnieki |
| Ģen. | gruntnieka | gruntnieku |
| Dat. | gruntniekam | gruntniekiem |
| Akuz. | gruntnieku | gruntniekus |
| Lok. | gruntniekā | gruntniekos |
Zemnieks, kas bija iepircis savas mājas (Latvijā līdz pirmajam pasaules karam).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cēlusies no Dikļu turīgiem gruntniekiem — Ādamsoniem un Bukaviem.
- Kopš 19. gadsimta vidus vienas paaudzes laikā bija radies daudzskaitlīgs latviešu zemes īpašnieku jeb gruntnieku slānis.
- Heinrihs Leonhards Skuja dzimis 1892. gadā Majoros ( tagad Jūrmala) galdniekmeistara un gruntnieka Kriša un Lizetes ( dzim.
- Ja nu ne arī visi, tad tomēr viena liela daļa pagasta gruntnieku piekrita “ Zemkopības biedrībai”, un tāda drīz arī tika nodibināta.
- Pirms Otrā pasaules kara atgadījās, ka dažs gruntnieks neretietis, iestiprinājies vietējā tējnīcā, braukdams pa šoseju ratos, gāja ar mazo bānīti skrieties un parasti palika uzvarētājs.