Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
grunts
grunts sieviešu dzimtes 6. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.gruntsgruntis
Ģen.gruntsgrunšu
Dat.gruntijgruntīm
Akuz.gruntigruntis
Lok.gruntīgruntīs
1.Zemes virskārtas ieži, kas ir cilvēku inženierceltnieciskās darbības objekts.
Stabili vārdu savienojumiGrunts kūkumošanās. Grunts stabilizēšana.
  • Grunts kūkumošanās vārdkoptermins; joma: ģeoloģija grunts apjoma palielināšanās uzbriešanas vai sasalšanas rezultātā, veidojot Zemes virspusē izciļņus
  • Grunts stabilizēšana vārdkoptermins; joma: būvniecība grunts uzlabošana, pievienojot citus materiālus, īpaši saistvielas, kas padara grunti salizturīgu un noturīgu pret ūdens iedarbību, palielina stiprību
  • Grunts uzlabošana vārdkoptermins; joma: būvniecība grunts materiāla fizikālo īpašību uzlabošana, pievienojot citus materiālus, arī saistvielas, kas tomēr būtiski nepalielina tā mehāniskās īpašības
  • Klinšainās gruntis vārdkoptermins; joma: būvniecība ēkas pamatne, kas praktiski ir nesaspiežama, tomēr atmosfēras procesu iedarbībā pakāpeniski sadēdē
  • Mālainās gruntis vārdkoptermins; joma: būvniecība saistīgas un plastiskas gruntis; sausā un mazliet mitrā stāvoklī mālainās gruntis ir labas, bet, uzsūcot mitrumu, stipri samazinās nestspēja
  • Plūstoša grunts vārdkoptermins statiski nenoturīgs putekļainas smilts vai mālsmilts grunts slānis ar vāju caurlaidību, kas viegli pāriet plūstošā stāvoklī (piemēram, ja to rok)
  • Rupjdrupu grunts vārdkoptermins; joma: būvniecība šķembu, oļu un grants g., kas slodzes iedarbībā maz deformējas, ir droša, izturīga un grūti izskalojama
  • Smilšainās gruntis vārdkoptermins; joma: būvniecība sausā stāvoklī birstošas gruntis bez plastiskām īpašībām; būvīpašības atkarīgas no smilšu graudu lieluma un mitruma satura
1.1.Pamatne, dibens (jūrai, upei, ezeram u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiGrunts ieži. Grunts sastāvs.
  • Grunts ieži vārdkoptermins ieži, kas atrodas jūras, upes, ezera vai kanāla dibenā
  • Grunts sastāvs vārdkoptermins akvatorija dibena vietas struktūra (smilts, grants, māls, oļi, akmeņi un dubļi)
2.Speciāls vielu maisījums, ar ko noklāt (gleznas audeklu, krāsojamo priekšmetu), lai (tajā) neiesūktos krāsas.
Saistītās nozīmesglezna, gleznojums.
Holonīmi
Stabili vārdu savienojumiPiesūcinošā ādas grunts.
  • Piesūcinošā ādas grunts vārdkoptermins ādas krāsojuma pirmais slānis, ko uzklāj, lai sekmētu klājošās krāsas vienmērīgu iesūkšanos
  • Pigmentējošā ādas grunts vārdkoptermins ādas krāsojuma otrais slānis (ādu klājošajā krāsošanā), kas dod ādas virsai vajadzīgo krāsu
2.1.Speciāls vielu maisījums, ar kuru pirms krāsošanas pārklāj metāla virsmu, lai pasargātu to no rūsēšanas un nodrošinātu labu sasaisti ar laku un krāsu slāņiem; gruntskrāsa.
3.Ieēnots laukums, fons gravīrās un zīmējumos.
4.novecojis Gruntsgabals.
Stabili vārdu savienojumiNoiet uz grunti, arī aiziet pa grunti.
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Piesārņotās grunts piesārņojuma atdalīšana notiek ar fizisku un ķīmisku līdzekļu palīdzību.
  • Pamatu konstrukcija atkarīga no grunts īpašībām, kur šis pamats ierīkojams.
  • Zemesgabala grupas Nr.0900, grunts Nr.003, kadastra Nr.0270
  • Albums satur Latvijas teritorijā ierīkoto grunts un sienas ģeodēzisko zīmju rasējumus.
  • 8.5. no virszemes ūdensobjekta izņemtās grunts novietojums, uzglabāšana un izmantošana;