gruntskundzība
gruntskundzība novecojis
Eiropas saimnieciskās un sabiedriskās dzīves uzbūves princips viduslaikos 8.-12. gs., kad zeme gk. atdota zemniekiem ar dažādām lietiskām tiesībām.
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turpretim lauksaimniecības klaušas pieauga ar katru gadu simteni, kas izskaidrojams ar gruntskundzības pārveidošanos par muižas kundzību un vasaļu naturālās sīksaimniecības pāreju uz muižas lielsaimniecību tirgum un eksportam.
- bij piemērota gruntskundzībai vāc
- Pēc Georga Knapa nodibinātā iedalījuma gruntskundzība ir tāds agrārās satversmes veids , kur gruntskungam nav pašam savas muižas saimniecības , bet viņš dzīvo no savu zemnieku grunts un dzimtsnomām kā ari citām nodevām
- Visu 14.gs. gruntskundzība - iekārta, kur lēņa valdītājam nav pašam savas saimniecības, bet visa zeme atrodas zemnieku izmantošanā un vasaļa vienīgie ienākumi ir zemnieku nodevas - palika par feodālisma dominējošo saimniecības formu Latvijā.
- Bet pāri šīm vispār atzītām jaunkristīto tiesībām ( ius neophitorum) zemes kungi nodibina savas kungu tiesības ( ius dominorum), ko literātūrā sauc par gruntskundzību, bet 13.g.s. avotos [112.lpp.] ari vienkārši par dominium[156] vai herscap ( kundzību).