gruntēt
gruntēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | gruntēju | gruntējam | gruntēju | gruntējām | gruntēšu | gruntēsim |
| 2. pers. | gruntē | gruntējat | gruntēji | gruntējāt | gruntēsi | gruntēsiet, gruntēsit |
| 3. pers. | gruntē | gruntēja | gruntēs | |||
Pavēles izteiksme: gruntē (vsk. 2. pers.), gruntējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: gruntējot (tag.), gruntēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: gruntētu
Vajadzības izteiksme: jāgruntē
Noklāt ar speciālu vielu maisījumu (gleznas audeklu, krāsojamo priekšmetu), lai (tajā) neiesūktos krāsas.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tālāk gruntēju un mēģināju izpausties radoši ar krāsām un otu palīdzību.
- Viņa gruntēja lina audumu, ko bija iegādājusies Centrāltirgus utenī.
- Pamazām no viņas gruntētā linu palaga iznira Velaskēza skumjais āksts.
- Tu, Kristof, nu tak tai savā gruntē itin smuki iekopies.
- Porainas virsmas pirms tapešu līmēšanas gruntē ar speciālo praimeri.