apsarmot
apsarmot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apsarmoju | apsarmojam | apsarmoju | apsarmojām | apsarmošu | apsarmosim |
| 2. pers. | apsarmo | apsarmojat | apsarmoji | apsarmojāt | apsarmosi | apsarmosiet, apsarmosit |
| 3. pers. | apsarmo | apsarmoja | apsarmos | |||
Pavēles izteiksme: apsarmo (vsk. 2. pers.), apsarmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apsarmojot (tag.), apsarmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apsarmotu
Vajadzības izteiksme: jāapsarmo
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš bija ieslodzīts, pie sejas spiedās bieza apsarmojuša stikla plāksne.
- Skuju pamatkrāsa ir zaļa, bet zaru galos tā ir kā apsarmojusi.
- Viņu sārtās sejas, apsarmojušās bārdas un augstās cepures, kažokādu cimdus.
- Mēs sadodamies rokās apsarmojušā pļavā, kur virs galvas nekustīgi rēgojas zvaigznāji.
- Apsarmojusi spalva ap muti, bet acīs atspīd zvaigznes.