apsarkt
apsarkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apsarkstu | apsarkstam | apsarku | apsarkām | apsarkšu | apsarksim |
| 2. pers. | apsarksti | apsarkstat | apsarki | apsarkāt | apsarksi | apsarksiet, apsarksit |
| 3. pers. | apsarkst | apsarka | apsarks | |||
Pavēles izteiksme: apsarksti (vsk. 2. pers.), apsarkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apsarkstot (tag.), apsarkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apsarktu
Vajadzības izteiksme: jāapsarkst
1.Kļūt sārtam, iesarkanam (no virspuses).
1.1.Iekaist (par acīm, plakstiem).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pat acis viņam aiz noguruma bija apsarkušas un vaigi — iedubuši.
- Apaudzis ar bārdu, apsarkušām acīm, viņš rūgti izbaudīja savu vientulību.
- Lūpu āda praktiski nekad neapdeg saules staros: neapsarkst, nelobās, nesāp.
- Āda apsarkst, kļūst sausa, sāk lobīties, var parādīties viegla nieze.
- Viņa apsarkušās acis lēnām aprada ar sniega žilbinošo baltumu.