apsargs
apsargs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | apsargs | apsargi |
Ģen. | apsarga | apsargu |
Dat. | apsargam | apsargiem |
Akuz. | apsargu | apsargus |
Lok. | apsargā | apsargos |
1.Cilvēks, kam uzdots apsargāt (kādu objektu).
PiemēriTopošie apsargi pārsvarā bija padzīvojuši onkuļi, daži ar caurumu zeķē.
- Topošie apsargi pārsvarā bija padzīvojuši onkuļi, daži ar caurumu zeķē.
- Apsargs domīgi bungāja ar rāciju pa letes virsmu, viņa seja pauda nepatīkamu izbrīnu.
- Bet tad iejaucās viesnīcas apsargi, nomierināja tos divus, visu atrisināja.
- Pienāca aptaukojies apsargs, palūdza kundzei atstāt veikala teritoriju un ieķērās viņai elkonī.
- Lidosta bija pilna ar apsargiem.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit