durt
Lietojuma biežums :
durt 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs Virzīt (kur iekšā), parasti ar piepūli (ko asu, smailu).
1.1.intransitīvs
1.2.Virzīt (ko) virsū (kam tievam, smailam).
1.3.Veidot (ar adatu, īlenu u. tml. dūrienus, caurumus).
1.4.intransitīvs Stingri (piemēram, ar pirkstu, zīmuli) pieskarties (kur), lai pievērstu uzmanību (kam), norādītu (uz ko).
3.transitīvs Virzīt (miesā, ķermenī), parasti ar triecienu, piepūli (piemēram, adatu, nazi), radot sāpes, ievainojumu.
3.1.intransitīvs
3.2.Skart (ar ko smailu, asu), bakstīt (kādu), lai darītu sāpes.
3.3.intransitīvs; lieto: pareti Dzelt (par kukaiņiem).
4.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Skaroties klāt, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem) durties2.
4.1.transitīvs
4.2.pārnestā nozīmē Izraisīt dzeļošu aukstuma sajūtu (par salu, vēju).
4.3.pārnestā nozīmē Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
4.4.sarunvaloda Izraisīt sāpju sajūtu (acīs), apžilbināt (piemēram, par spilgtu gaismu).
5.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt skartu ar ko asu.
5.1.transitīvs; lieto: reti Izraisīt šādu sajūtu (par sāpēm).
6.Liekt zemu (galvu, pieri).
Stabili vārdu savienojumiDur kā ar nazi (arī ar adatām). Dur vai acis ārā. Durt ar pirkstu (arī īkšķi) gaisā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri