Paplašinātā meklēšana

Meklējam durt.

Atrasts vārdos (53):

Atrasts vārdu savienojumos (5):

Atrasts skaidrojumos (133):

šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā.
aizadurties Aizdurties (piemēram, par skabargu).
klape Aizkars; durtiņas; vāks.
aizdurt Aizraut, iedurt (aiz kā).
nopakstēt Ar roku piedurt otram sānos vairākas reizes.
atķerties Atdurties (pret ko) un aizķerties.
atsprūst Atdurties.
atmesties Atsisties, atdurties (pret ko, kur).
izbadīt Badot (ar ragiem), izdurt; badot ievainot.
pārbadīt Badot (ar ragiem), pārdurt; badot ievainot.
piebadīt Badot izdurt (vairākus, daudzus, caurumus).
pārbakstīt Bakstot pārdurt (1).
braucīt Bīdīt, grūst (piemēram, ko uzvērtu, uzdurtu).
dūķerēt Braukt naktī laivā un dūlāja gaismā ķert vai durt zivis.
durties Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt durtu ar ko asu.
taftēt Caurdurt.
žaut Caurdurt.
ķerties Cieši skarties klāt, arī durties (parasti par augiem, to dalām).
dūrējs Darītājs --> durt.
pūgulis dekoratīvs elements - kartupelis ar iedurtiem salmiņiem un spalvu kušķīšiem jeb papīrīšiem galos vai arī tukšas olu čaulas ar caurumiņos sadurtiem papīrīšiem u. tml., ko kāra pie griestiem kā dekoratīvu priekšmetu.
aizdurts Divd. --> aizdurt.
durams Divd. --> durt.
apdurstīt Durstot (visapkārt), ievainot, arī pārdurt.
uzdurstīt Durstot pārdurt.
dzelties Dzelt (2); durties.
iesmigt Dziļi iedurties.
uzēvelēt Ēvelējot kaut kam uzdurties.
pisaķ Griezt, durt.
sunuķ Iecirst, iesist, iedurt.
pirnuķ Iedurt ar nazi, griezt.
apdurstīt Iedurt, sadurstīt (vairākās vietās vai visapkārt).
sasmigt iedurties (aiz kaut kā).
aizstrigt Iedurties, iespraukties aiz kaut kā.
iedzelties Iedurties.
iesadurties Iedurties.
mangals ierīce šašliku un jebkuras uz iesma uzdurtas gaļas cepšanai; grila panna (Vidusāzijā un Kaukāzā).
izdurties Ilgāku laiku, vairākkārt durt (kur ko smailu, asu).
izdurties Ilgāku laiku, vairākkārt durt, lai nonāvētu, iznīcinātu.
drellēt Izdurt caurumu ar neasu priekšmetu.
caurdurt Izdurt no viena gala (vienas puses) līdz otram galam (otrai pusei); izdurt cauri.
izdūrums Izdurta vieta, durta brūce.
caurdurts Izdurts no viena gala (vienas puses) līdz otram galam (otrai pusei); cauri izdurts.
dzelt Izraisīt sāpes, apsārtumu, arī ievainot ar dzeloņiem vai citiem adatveida izaugumiem (par augiem); durties (2).
sadurteniski Kopā saskaroties; sadurteni.
knarbāt Kost, durt (par kukaiņiem).
knīzāt Kost, durt.
knīzelēt Kost, durt.
juška Krāsns durtiņas.
intravenozā pilināšana ķermeņa apgāde ar asinīm, barojoša šķidruma un/vai sāls šķīduma ievadīšana ar vēnā iedurtas injekcijas adatas palīdzību.
smigt lēnām grimt, durties (biezā vai gandrīz cietā masā).
durtin Lieto kā pastiprinājumu vārdam "durt".
duratiņa Mazas durtiņas.
padurt Mazliet, daļēji iedurt (ko).
duņķerēt Naktī ar laivu lāpas gaismā zivis ķert (durt).
aizstridzināt Nejauši aizdurt (ļaut nonākt aiz kaut kā).
atdurties Nejauši atrast, ieraudzīt (ko svarīgu); uzdurties.
mastals No zariem un žagariem pīti vārtiņi vai durtiņas sētā.
apdurt Nodurt (daudzus vai visus).
nodūķerēt Nodurt ar žebērkli (zivis pavasarī nārsta laikā).
prišiķ Nodurt.
nosadurties Nodurties.
misterēties Nomaldīties, uzdurties šķērslim.
iesms Nūja, stienis, kuram viens vai abi gali ir nosmailināti un kuru parasti izmanto, lai ko uzdurtu cepšanai uz uguns.
pārdurstīt Pārdurt.
iedurties Pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; pēkšņi izraisīties (par sāpīgu pārdzīvojumu); iedurt.
iedurt Pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; pēkšņi izraisīties sāpīgam pārdzīvojumam; iedurties.
dasadurties Piedurties, pieskarties.
knapēties Piedurties.
aiztikt Pieskarties, piedurties (parasti ar rokām); aizskart.
piegrasīties Pieskarties, piedurties.
pieskarināt Pieskārties, piedurties.
triekšties Rasties troksnim, ja kas tiek spiests, durts.
aizdurties Refl. --> aizdurt (1).
durties Refl. --> durt (1); tikt durtam (kur iekšā).
izdurties Refl. --> izdurt (3).
sadurties Refl. --> sadurt(3); tikt sadurtam.
uzdurties Refl. --> uzdurt; tikt uzdurtam.
dūrums Rezultāts --> durt (1).
sadūrums Rezultāts --> sadurt(1).
sadūrums Rezultāts --> sadurt(2).
posoļiķ Sadurt, sagriezt.
razkaķiķ Sadurt.
razmiķ Sadurt.
rzamandoriķ Sadurt.
vaļnuķ Sadurt.
sadurteni Sadurteniski, kopā saskaroties.
sasadurties Sadurties ar ko asu.
sabliezties Sadurties ar skaļu troksni.
kollidēt Sadurties.
ķerties Satverot ēsmu, uzdurties uz makšķeres āķa (par zivīm).
uzķerties Satverot zvejas rīka āķi, uzdurties (uz tā) - parasti par zivīm.
duršus Savienojumā ar "durt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
durt Skaroties klāt, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem) durties (2).
iedurties Spēji izraisīties (par asām sāpēm); spēji asi iesāpēties; iedurt (3).
iedurt Spēji izraisīties (par asām sāpēm); spēji asi iesāpēties; iedurties (2).
atsisties Spēji, ar triecienu atdurties (pret ko).
atsasisties Spēji, ar triecienu atdurties pret ko.
likt uz āķa (arī uz makšķeres) spraust, durt uz makšķeres āķa.
likt uz makšķeres (arī uz āķa) spraust, durt uz makšķeres āķa.
nodurinēt Staigāt (ar nodurtu galvu).
nodurstīt Stipri sadurt, arī sabadīt.
atcirsties Strauji atdurties, atsisties (pret ko).
cirst Strauji triekt, durt (kur ar ko asu).
cirst Strauji triekt, durt (kur ko asu).
izgāzt Strauji uzšķērst, pārdurt, tā ka izkrīt (piemēram, iekšas).
ieraut Strauji virzot (piemēram, roku, kāju pa negluda priekšmeta virsmu), iedurt (ādā).
aizraut Strauji virzot roku (parasti pa kāda negluda priekšmeta virsmu), iedurt (aiz naga, ādas).
ass Tāds (asmens, rīks), ar ko var viegli griezt, cirst, durt.
ass Tāds, kam gals ir pakāpeniski sašaurināts un nobeidzas ar duršanai piemērotu smaili; tāds, ar ko viegli var durt.
piedzīt Tāds, kurā ir iedzīts, iedurts, iedūries u. tml. kas ass, smails lielākā daudzumā.
neass Tāds, kura smailei nav vajadzīgā asuma un ar kuru tāpēc ir grūti durt.
badēties Tikt durtam, grūstam, durstītam, grūstītam.
badīties Tikt durtam, grūstam, durstītam, grūstītam.
iedurties Tikt iedurtam, ievirzītam ar spiedienu (kur iekšā) - par ko asu.
pārdurties Tikt pārdurtam (2).
ķerties Tikt traucētam kustībā, sadurties ar pretestību (piemēram, virzoties kam pāri, garām).
sadurt Uzdurt (ko uz kāda priekšmeta) lielākā daudzumā; uzdurt (uz kāda priekšmeta kā lielāku daudzumu).
uzmiet Uzdurt.
vārīgai Uzmanīgi, rūpīgi (pret ko, kādu attiekties, izturēties, lai nepiedurtos, nepiespiestos).
uzlikt uz āķa (arī uz makšķeres) uzspraust, uzdurt uz makšķeres āķa.
bikstīt Vairākkārt ar ko smailu skart, piedurties; bakstīt, durstīt.
durstīt Vairākkārt durt, bakstīt, radot, piemēram, caurumu, bojājumu.
bakstēt Vairākkārt durt, durstīt, radot, piemēram, caurumu, robu, bojājumu.
bakstīt Vairākkārt durt, durstīt, radot, piemēram, caurumu, robu, bojājumu.
badēt Vairākkārt durt, durstīt, rakņāt.
badīt Vairākkārt durt, durstīt, rakņāt.
dūriens Vienreizēja paveikta darbība --> durt (1).
dūriens Vienreizēja paveikta darbība --> durt (3).
dūriens Vienreizēja paveikta darbība --> durt (4).
dūriens Vienreizēja paveikta darbība --> durt (5).
piedūriens vienreizēja paveikta darbība --> piedurt (1).
iedurstīt Vietumis iedurt (smailus, asus priekšmetus).
espadrons Zobens - paukošanā visbiežāk lietojamais ierocis, ar ko var durt un cirst.

durt citās vārdnīcās:

MLVV

durt

LLVV

durt

MEV

dur̃t