aiztikt2
aiztikt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aiztieku | aiztiekam | aiztiku | aiztikām | aiztikšu | aiztiksim |
| 2. pers. | aiztiec | aiztiekat | aiztiki | aiztikāt | aiztiksi | aiztiksiet, aiztiksit |
| 3. pers. | aiztiek | aiztika | aiztiks | |||
Pavēles izteiksme: aiztiec (vsk. 2. pers.), aiztieciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aiztiekot (tag.), aiztikšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aiztiktu
Vajadzības izteiksme: jāaiztiek
1.Pieskarties, piedurties (parasti ar rokām); aizskart.
1.1.Paņemt (ko), ķerties (pie kā), lai lietotu.
2.Nodarīt pāri (fiziski), nodarīt ļaunu; aizskart.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mājās sāka pazust tādas lietas, kuras parasts zaglis nekad neaiztiktu.
- Tad pussejai klāju māla masku, bet otru pusi atstāju neaiztiktu.
- Kukaiņēdāji putni šos kāpurus neaiztiek, jo tiem ir nepatīkama smaka.
- Personīgās brāļa/mammas/tēta mantas bez atļaujas nedrīkst aiztikt;
- Viņi nobijās un šo dārgumu nolēma neaiztikt," atklāj likumsargi.