aiztīklot
aiztīklot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aiztīkloju | aiztīklojam | aiztīkloju | aiztīklojām | aiztīklošu | aiztīklosim |
| 2. pers. | aiztīklo | aiztīklojat | aiztīkloji | aiztīklojāt | aiztīklosi | aiztīklosiet, aiztīklosit |
| 3. pers. | aiztīklo | aiztīkloja | aiztīklos | |||
Pavēles izteiksme: aiztīklo (vsk. 2. pers.), aiztīklojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aiztīklojot (tag.), aiztīklošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aiztīklotu
Vajadzības izteiksme: jāaiztīklo
Veidojot tīklu, pārklāt, aizsegt (ko).
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ap vienu pusnakti, pussalīcis staigādams pa līkumainajām, tumšajām un zirnekļu tīklu aiztīklotajām pagraba ejām, viņš pēkšņi nonācis vienā brīnumgaišā laukumā, kura vidū bijis neliels dīķis, kas mirdzējis un vizuļojis, it kā saule to apspīdētu, kaut atradies dziļi zem pils. Bet tā vis nebijusi saule, ne zvaigznes, ne mēness, no kā nākusi gaisma, bet dīķī peldējusi zelta pīlīte.
- Stikloto verandu aiztīklo vīteņu vītnes, kupli apiņi aug griezdamies; tajos mazais Glemausis spēlē slēpšanos pats ar sevi.