iesms
iesms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | iesms | iesmi |
| Ģen. | iesma | iesmu |
| Dat. | iesmam | iesmiem |
| Akuz. | iesmu | iesmus |
| Lok. | iesmā | iesmos |
Nūja, stienis, kuram viens vai abi gali ir nosmailināti un kuru parasti izmanto, lai ko uzdurtu cepšanai uz uguns.
Stabili vārdu savienojumi(Ie)dur kā ar iesmu, arī (sāpes) kā iesms (ie)duras. Garā iesma drāzējs.
- (Ie)dur kā ar iesmu, arī (sāpes) kā iesms (ie)duras frazēma — 1. Saka, ja sajūt asam dūrienam līdzīgas sāpes2. Saka, ja kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu
- Garā iesma drāzējs sarunvaloda, idioma — saka par cilvēku, kas nevar ātri izlemt, kā rīkoties, kas visu noildzina
- Kā uz iesma (uzdurts), arī kā iesmā uzdurts sarunvaloda — 1. Saka, ja kāds ļoti skaļi kliedz2. Saka, ja kāds ir nonācis ļoti nepatīkamā situācijā
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uzsprauž uz iesma gala marshmallow zefīrus un uz oglēm nedaudz karamelizē.
- Nav vairs iesma, tevi padara mierīgu pat Bitiņa skumīgā izteiksme.
- - iesāka Radziņš un atkal dabūja ar koka iesmu pa pakausi.
- Viņš apsēdās atpakaļ krēslā, rokās glāze un tīģergarnele uz iesma.
- Kā bandriljers vēršu cīņu sākumā, iedūris bullim sprandā kārtējo iesmu.