iesms
iesms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | iesms | iesmi |
| Ģen. | iesma | iesmu |
| Dat. | iesmam | iesmiem |
| Akuz. | iesmu | iesmus |
| Lok. | iesmā | iesmos |
Nūja, stienis, kuram viens vai abi gali ir nosmailināti un kuru parasti izmanto, lai ko uzdurtu cepšanai uz uguns.
Stabili vārdu savienojumiDrāzt iesmu; drāzt garu iesmu.
- Drāzt iesmu; drāzt garu iesmu sarunvaloda, frazeoloģisms — pāragri gatavoties kaut kam; vilcināties ko darīt, nespēt ātri izlemt, kā rīkoties
Stabili vārdu savienojumi(Ie)dur kā ar iesmu, arī (sāpes) kā iesms (ie)duras. Garā iesma drāzējs.
- (Ie)dur kā ar iesmu, arī (sāpes) kā iesms (ie)duras frazēma — 1. Saka, ja sajūt asam dūrienam līdzīgas sāpes2. Saka, ja kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu
- Garā iesma drāzējs sarunvaloda, idioma — saka par cilvēku, kas nevar ātri izlemt, kā rīkoties, kas visu noildzina
- Kā uz iesma (uzdurts), arī kā iesmā uzdurts sarunvaloda — 1. Saka, ja kāds ļoti skaļi kliedz2. Saka, ja kāds ir nonācis ļoti nepatīkamā situācijā
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uzsprauž uz iesma gala marshmallow zefīrus un uz oglēm nedaudz karamelizē.
- Nav vairs iesma, tevi padara mierīgu pat Bitiņa skumīgā izteiksme.
- - iesāka Radziņš un atkal dabūja ar koka iesmu pa pakausi.
- Viņš apsēdās atpakaļ krēslā, rokās glāze un tīģergarnele uz iesma.
- Kā bandriljers vēršu cīņu sākumā, iedūris bullim sprandā kārtējo iesmu.