iesms
iesms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
Nūja, stienis, kuram viens vai abi gali ir nosmailināti un kuru parasti izmanto, lai ko uzdurtu cepšanai uz uguns.
Stabili vārdu savienojumi(Ie)dur kā ar iesmu, arī (sāpes) kā iesms (ie)duras. Garā iesma drāzējs.
Avoti: LLVV