uzdurties
Lietojuma biežums :
uzdurties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Refl. → uzdurt; tikt uzdurtam.
2.Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam).
2.1.Nejauši, negaidīti nokļūt (pie kādas vietas, celtnes u. tml., arī uz kādas vietas).
2.2.Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
2.3.Nejauši saskarties (ar ko) — piemēram, par darbarīkiem darba procesā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri