uzdurt
uzdurt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzduru | uzduram | uzdūru | uzdūrām | uzduršu | uzdursim |
| 2. pers. | uzdur | uzdurat | uzdūri | uzdūrāt | uzdursi | uzdursiet, uzdursit |
| 3. pers. | uzdur | uzdūra | uzdurs | |||
Pavēles izteiksme: uzdur (vsk. 2. pers.), uzduriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzdurot (tag.), uzduršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzdurtu
Vajadzības izteiksme: jāuzdur
1.Durot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
2.apvidvārds Durstot atrast.
Stabili vārdu savienojumiKā uz iesma (uzdurts), arī kā iesmā uzdurts.
- Kā uz iesma (uzdurts), arī kā iesmā uzdurts sarunvaloda — 1. Saka, ja kāds ļoti skaļi kliedz2. Saka, ja kāds ir nonācis ļoti nepatīkamā situācijā
Avoti: LLVV, EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uzdur uz dakšiņas grauzdiņu un mērcē šampinjonu smaržīgajā, siltajā fondī.
- Uzduriet zivs gabaliņus uz iesmiem kopā ar puraviem un veseliem maziem sīpoliņiem.
- Pēc tam uz zobu bakstāmā kociņa uzdur arī marinētu gurķīti.
- 3. Gaļas strēmeles uzdur uz dakšiņas un karsē verdošajā buljonā.
- 5. Gaļas gabaliņus uzdur uz dakšiņas un cep karstajos taukos.