sadurt
Lietojuma biežums :
sadurt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Durot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus, arī sāpes.
2.Durot radīt caurumus; durot sabojāt, parasti pilnīgi.
3.Durot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; durot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
3.1.Uzdurt (ko uz kāda priekšmeta) lielākā daudzumā; uzdurt (uz kāda priekšmeta kā lielāku daudzumu).
4.Savirzīt ļoti tuvu citu pie cita, arī tā, ka saskaras (ķermeņa dalās, parasti galvas).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri