aizdurt
Lietojuma biežums :
aizdurt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Aizraut, iedurt (aiz kā).
1.1.kopā ar: apstākļa vārds "garām" Durot netrāpīt, aizvirzīt garām, sānis.
2.Ievainot ar dūrienu.
Stabili vārdu savienojumiKā aizdurts.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri