dzelties
dzelties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dzeļos | dzeļamies | dzēlos | dzēlāmies | dzelšos | dzelsimies |
| 2. pers. | dzelies | dzeļaties | dzēlies | dzēlāties | dzelsies | dzelsieties, dzelsities |
| 3. pers. | dzeļas | dzēlās | dzelsies | |||
Pavēles izteiksme: dzelies (vsk. 2. pers.), dzelieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dzeļoties (tag.), dzelšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dzeltos
Vajadzības izteiksme: jādzeļas
2.Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot, arī paust sarūgtinājumu, nicinājumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
Stabili vārdu savienojumiDurties sirdī; griezties sirdī; griezt sirdī; dzelties sirdī; dzelt sirdi; kost sirdī.
- Durties sirdī; griezties sirdī; griezt sirdī; dzelties sirdī; dzelt sirdi; kost sirdī; kosties sirdī idioma — izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kukaiņa dzēlies radījis nopietnu alerģisku reakciju, tāpēc bērns nogādāts slimnīcā.
- Viņš skaidri sajuta, ka sieva, pacēlusi acis, dzeļas viņam starp lāpstiņām.
- Jau brokastīs katra Rima kustība, skaļāk norītais kumoss vai šļurkstiens Ritu kaitināja tā, ka dzēlās pat kaulu smadzenēs.
- Kad viņa vezums piebrauca pavisam tuvu ielu krustojumam un brīdi piestāja pie paša stūra, zirga mugurā sēdošajam Kazimieram šķita, ka īsu mirkli fauna acis tieši un nepārprotami dzeļas taisni viņā, un no šī skatiena Kazimieram pat drebuļi pārskrēja, it kā tās pelēkās, ledus aukstās acis būtu redzējušas tādas lietas, salīdzinājumā ar kurām pussatrūdējusi kaķa maita ir tīrais smiekls.
- Sīkās nātres dzeļas neganti, usnes izmanās durstīties, pat ja pirkstus ierok zemē un rauj pie pašas saknes.