dzeltēt
dzeltēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dzeltēju | dzeltējam | dzeltēju | dzeltējām | dzeltēšu | dzeltēsim |
| 2. pers. | dzeltē | dzeltējat | dzeltēji | dzeltējāt | dzeltēsi | dzeltēsiet, dzeltēsit |
| 3. pers. | dzeltē | dzeltēja | dzeltēs | |||
Pavēles izteiksme: dzeltē (vsk. 2. pers.), dzeltējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dzeltējot (tag.), dzeltēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dzeltētu
Vajadzības izteiksme: jādzeltē
1.Kļūt dzeltenam, pārtraucot augšanu (par augiem, to daļām).
1.1.Kļūt dzeltenam brieduma, gatavības pakāpē.
2.Zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt dzeltenam, dzeltenīgam.
3.Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu dzelteno krāsu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja loki sāk dzeltēt, visticamāk, vainīgi sīpolu mušas kāpuri.
- Pīlādži sārtojas un lapas dzeltē nevis zeltainā, bet rūsganā nokrāsā.
- Laisti augu un ļauj tam zaļot, kamēr sāk dzeltēt lapas.
- Pavasarī bija zaļi laksti, vēlāk tie sāka dzeltēt un sapuva.
- Tā barojas ar auga sulām, tāpēc lapas dzeltē un kalst.