atķerties
atķerties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atķeros | atķeramies | atķēros | atķērāmies | atķeršos | atķersimies |
| 2. pers. | atķeries | atķeraties | atķēries | atķērāties | atķersies | atķersieties, atķersities |
| 3. pers. | atķeras | atķērās | atķersies | |||
Pavēles izteiksme: atķeries (vsk. 2. pers.), atķerieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atķeroties (tag.), atķeršoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atķertos
Vajadzības izteiksme: jāatķeras
1.Atģisties, atjēgties, attapties.
2.apvidvārds Atdurties (pret ko) un aizķerties.
Avoti: LLVV, ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Ā, jā, – viņa atķeras.
- A butes esmu atķēries bērnībjaunībā
- Tikai pašā pēdējā brīdī treneris Helmuts Balderis atķērās, ka viņam pietrūkst viena uzbrucēja.
- Atķeries vecīt, tu dzīvo lieliskā valstī, kur tu vari ( ir iespēja), protams ja gribi.
- Un tad dziļi sarunā cauri visiem trokšņiem dzirdēju viņa kluso atzīšanos, ka darījis ko tādu, no kā vēl tagad nevar atķerties.