atķert
atķert 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atķeru | atķeram | atķēru | atķērām | atķeršu | atķersim |
| 2. pers. | atķer | atķerat | atķēri | atķērāt | atķersi | atķersiet, atķersit |
| 3. pers. | atķer | atķēra | atķers | |||
Pavēles izteiksme: atķer (vsk. 2. pers.), atķeriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atķerot (tag.), atķeršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atķertu
Vajadzības izteiksme: jāatķer
1.Atģist, atjēgt, aptvert; atdabūt vietā.
2.Ātri papildināt, turpināt (pārtraukto sarunu, stāstījumu, domu).
3.apvidvārds Saķert, satvert (ko krītošu).
Avoti: LLVV, TlV, KiV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- “Tu atķer, kas par desām, Oskar?”
- Skaidrs, ka es “ atķēru”, taču viņš prata izteikt to skaistāk nekā es.
- Uz rāviena neatķerdama viņas īsto vārdu un uzvārdu, ātrumā izlāpījos ar iesauku, kurā kursabiedres bija savulaik viņu iedēvējušas par neparastajām grieķu kinoaktrises acīm: naktī - tumšām un valgi mirdzošām kā zustrenes, gaismā - glāsmainām un dzintarbrūnām kā īru seteram.
- Atķeršu atpakaļ pirmās gada dienas, kaut jau maz atminu.
- 2) Atķer uz pirmradni: kurš vecāks.