apķerties
apķerties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apķeros | apķeramies | apķēros | apķērāmies | apķeršos | apķersimies |
| 2. pers. | apķeries | apķeraties | apķēries | apķērāties | apķersies | apķersieties, apķersities |
| 3. pers. | apķeras | apķērās | apķersies | |||
Pavēles izteiksme: apķeries (vsk. 2. pers.), apķerieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apķeroties (tag.), apķeršoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apķertos
Vajadzības izteiksme: jāapķeras
1.Apņemt, aptvert (ar rokām).
1.1.sarunvaloda Apskauties, apkampties.
1.2.Saķerties (visapkārt), aplipt.
2.sarunvaloda Attapties, saprast, apjēgt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa vieglītēm apķērās man ap kaklu, tāpat, kā toreiz.
- Apķeras ar mazajām rociņām un nočukst: “ Mamī mīļa.”
- Aizbraucām kopā ar vedekliņu, vēstniece atpazina un apķērās ap kaklu.
- — apķērās Diāna, nodomājusi, ka Ritai sabojāts labais garastāvoklis.
- – Man ir nejauki, – Spindzele apķērās Valim ap kaklu.