apķert
apķert 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apķeru | apķeram | apķēru | apķērām | apķeršu | apķersim |
| 2. pers. | apķer | apķerat | apķēri | apķērāt | apķersi | apķersiet, apķersit |
| 3. pers. | apķer | apķēra | apķers | |||
Pavēles izteiksme: apķer (vsk. 2. pers.), apķeriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apķerot (tag.), apķeršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apķertu
Vajadzības izteiksme: jāapķer
1.Strauji apņemt, aptvert (piemēram, ar rokām, taustekļiem), aplikt (parasti rokas apkārt).
1.1.sarunvaloda Apskaut, apkampt.
2.Apķerties2.
3.lieto: reti Noķert, arī izķert (daudzus vai visus).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šķiet, ka tu apķer koka gabalu,” saka meksikānis.
- Lai apķertu milzīgo Tule koku, rokās jāsastājas vismaz 30 cilvēkiem.
- Zirgs nosprauslā un noliec galvu, Jukija apķer viņa cēlo kaklu.
- Iesēdināts braucamajā, saliecos sāniski un apķeru galvu ar abām rokām.
- Viņa labā roka ir apķērusi melnu krustu, kreisā iespiesta kājstarpē.