uzķerties
Lietojuma biežums :
uzķerties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Satverot zvejas rīka āķi, uzdurties (uz tā) — parasti par zivīm.
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Nonākt kļūmīgā situācijā aiz lētticības, nezināšanas u. tml.
1.2.Aizķerties, arī nejauši saskarties (ar ko).
Stabili vārdu savienojumiUzķerties uz āķa (arī makšķeres).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri