uzķēzīt | Tēzaurs

uzķēzīt

Lietojuma biežums :

uzķēzīt 2. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs

Locīšana

Uzvirzīt mēslus, netīrumus virsū (uz kā, kam).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri