uzķēzīt
uzķēzīt 2. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzķēzīju | uzķēzījam | uzķēzīju | uzķēzījām | uzķēzīšu | uzķēzīsim |
| 2. pers. | uzķēzī | uzķēzījat | uzķēzīji | uzķēzījāt | uzķēzīsi | uzķēzīsiet, uzķēzīsit |
| 3. pers. | uzķēzī | uzķēzīja | uzķēzīs | |||
Pavēles izteiksme: uzķēzī (vsk. 2. pers.), uzķēzījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzķēzījot (tag.), uzķēzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzķēzītu
Vajadzības izteiksme: jāuzķēzī
Uzvirzīt mēslus, netīrumus virsū (uz kā, kam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es viņam uzķēzu no sestā stāva — tam tavam Kārkliņam!
- Te ienāk mana māsa, vaimanādama un sūdzēdamās, ka putns uzķēzījis uz galvas.
- Ja bezdarbīgi gaidīsiet, kamēr " nevarēsiet nerakstīt", iedvesma Jūs nekad neķers kā balts zibens ( un tikai pāri lidojošs putns uzķēzīs uz galvas!)
- Ja putns uzķēzī, tas esot uz naudu, bet ja suņa sūdā iekāpt?
- Kāut kādā prāta aptumsumā paņem ar putru un uzķēzi uz sienas " A L" ( Andris lohs).