uzķert
uzķert 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzķeru | uzķeram | uzķēru | uzķērām | uzķeršu | uzķersim |
| 2. pers. | uzķer | uzķerat | uzķēri | uzķērāt | uzķersi | uzķersiet, uzķersit |
| 3. pers. | uzķer | uzķēra | uzķers | |||
Pavēles izteiksme: uzķer (vsk. 2. pers.), uzķeriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzķerot (tag.), uzķeršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzķertu
Vajadzības izteiksme: jāuzķer
1.Strauji satvert, notvert (ko krītošu, mestu u. tml.).
2.Ar maņu orgāniem uztvert.
2.1.Aptvert, izprast (parādību, domu u. tml.).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pārējās vienkārši ir braukts daudz vairāk un tur uzķertas atslēgas vietas.
- No kalniem lejup nāk migla, kuru uzķer kaktusi un ķērpji.
- Noskatītos upurus uzķer lidojumā, pēc tam atgriežas savā novērošanas postenī.
- Godīgi atzīšos, īsti neuzķēru pat toni ( nopietns vai ironisks?
- “Kas tas ir, ka mēs nevaram uzķert īsto toni!