piešūt
piešūt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piešuju | piešujam | piešuvu | piešuvām | piešūšu | piešūsim |
| 2. pers. | piešuj | piešujat | piešuvi | piešuvāt | piešūsi | piešūsiet, piešūsit |
| 3. pers. | piešuj | piešuva | piešūs | |||
Pavēles izteiksme: piešuj (vsk. 2. pers.), piešujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piešujot (tag.), piešūšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piešūtu
Vajadzības izteiksme: jāpiešuj
2.Šujot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
2.1.Šujot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, skapi).
4.žargonisms Piedēvēt (vainu, parasti nepamatoti).
Stabili vārdu savienojumiPiešūt pantu.
- Piešūt pantu žargonisms, idioma — atzīt par vainīgu (kādā likuma pantā paredzētā nodarījumā vai noziegumā, parasti nepamatoti)
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ieraugu materiālu, redzu, kur ko var piešūt, pāršūt.
- Man, starp citu, mēģināja piešūt arī saikni ar Pentagonu.
- — Kā tās bija piešūtas — krustiski vai pa blakus caurumiņiem?
- Pazūdi no šejienes, žurka, citādi piešūšu tev provokatīvās darbības.
- „Kad citi aizies, es piešūšu lellei arī rumpi!”