cokols
cokols vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cokols | cokoli |
| Ģen. | cokola | cokolu |
| Dat. | cokolam | cokoliem |
| Akuz. | cokolu | cokolus |
| Lok. | cokolā | cokolos |
1.joma: arhitektūra Pamatu, arī pagraba sienu virszemes daļa (ēkai), kas atšķiras ar materiālu vai apdari.
2.joma: tehnika Detaļa (spuldzes, elektronu lampas) pareizai un drošai ieslēgšanai apgaismošanas tīklā vai radiotehniskā shēmā.
3.joma: ģeoloģija Reljefa formas (piemēram, augstienes, upes terases) pamatnes izcilnis, kas veidots no vecākiem iežiem un pārklāts ar jaunākiem nogulumiem, kuri ir ģenētiski saistīti un radušies vienlaikus ar reljefa formu.
Avoti: LLVV, ZTV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iekštelpās sienu cokola daļu klāja koka paneļi rāmja un pildiņu konstrukcijā.
- Dzīvnieka pakaļkājas gandrīz iegrimst granīta pamatnē un pavēdere saplūst ar cokolu.
- Spuldze sastāv no kupola, kvēldiega un cokola, kuru ieskrūvē patronā.
- Viņi ir pateicīgi, jo mēs nokrāsojām visas mājas cokolu.
- ERAF līdzfinansētajā projektā siltināta ēkas fasāde, pagraba pārsegums, cokols un bēniņu.