aizsarmot
aizsarmot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizsarmoju | aizsarmojam | aizsarmoju | aizsarmojām | aizsarmošu | aizsarmosim |
| 2. pers. | aizsarmo | aizsarmojat | aizsarmoji | aizsarmojāt | aizsarmosi | aizsarmosiet, aizsarmosit |
| 3. pers. | aizsarmo | aizsarmoja | aizsarmos | |||
Pavēles izteiksme: aizsarmo (vsk. 2. pers.), aizsarmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizsarmojot (tag.), aizsarmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizsarmotu
Vajadzības izteiksme: jāaizsarmo
Pārklāties ar sarmu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Vilma saka apstājusies, lai izslaucītu aizsarmojušās skropstas.
- Tomēr, tos klausoties, Mārim ir sajūta, it kā 1991. gada janvāris nojaušams vien blāvās aprisēs, gluži kā skatoties pa aizsarmojušu logu.
- Vēsajā gaisā stikls liekas aizsarmojis, sīkām ledus dzīsliņām caurvīts.
- Aukstums vispār bija diezgan krietns , jo zeme visa bija balta nosarmojusi , karte arī aizsarmojusi ciet , nācās ar skrāpīti atbrīvot redzamību