aizsaukt
aizsaukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizsaucu | aizsaucam | aizsaucu | aizsaucām | aizsaukšu | aizsauksim |
| 2. pers. | aizsauc | aizsaucat | aizsauci | aizsaucāt | aizsauksi | aizsauksiet, aizsauksit |
| 3. pers. | aizsauc | aizsauca | aizsauks | |||
Pavēles izteiksme: aizsauc (vsk. 2. pers.), aizsauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizsaucot (tag.), aizsaukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizsauktu
Vajadzības izteiksme: jāaizsauc
1.Ar saucienu aicināt (prom).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Saukt prom; aicināt (kur, pie kā, kam līdzi u. tml.).
1.2.Aicināt, likt ierasties.
Stabili vārdu savienojumiNāve aizsauc.
- Nāve aizsauc frazēma — saka par cilvēka miršanu
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sportists mūžībā aizsaukts svētdienas, 3. novembra, dienas pirmajā pusē.
- Daudzi saimniecību vadītāji tika aizsaukti karā, ganāmpulki tika nemitīgi samazināti.
- Iespējams, meitene apzināti puišus aizsaukusi līdz ezeram un likusi peldēt pāri.
- Diemžēl Speida nav pirmā modes māksliniece, kura uz viņsauli aizsaukta pāragri.
- Tomēr 28. decembra agrs rīts aizsaucis Ivonnu uz visiem laikiem.